Gundars Davidsons (@gdavidsons) profile picture

Šeit izteiktais ir personisks viedoklis un neatspoguļo nevienas institūcijas viedokli.

Joined December 2010
Photo by Gundars Davidsons (@gdavidsons)Photo by Gundars Davidsons (@gdavidsons)Photo by Gundars Davidsons (@gdavidsons)Photo by Gundars Davidsons (@gdavidsons)Photo by Gundars Davidsons (@gdavidsons)Photo by Gundars Davidsons (@gdavidsons)Photo by Gundars Davidsons (@gdavidsons)Photo by Gundars Davidsons (@gdavidsons)Photo by Gundars Davidsons (@gdavidsons)Photo by Gundars Davidsons (@gdavidsons)
Apbrīnojami, ka twitter ir diezgan daudz labas informācijas par Attīstības fondu (kā šī). Bet medijos tas viss parādās minimāli, kaut reāli tas ir svarīgākais valdības darbs. Visas tās budžeta griešanas ir neskaidrā nākotnē, bet šo dzen cauri steidzami, pieņemu ar Šlesera balsīm.
Attīstības fonds: pareizi mērķi, bīstama konstrukcija Latvijas Attīstības fonds ir viena no valdības deklarācijas centrālajām iecerēm. Tam ir trīs mērķi: pārvaldīt valsts aktīvus profesionālāk, radīt ilgtermiņa kapitālu ekonomikas pārveidei un stimulēt ekonomiku 2028.–2029. gadā, kad samazināsies ES fondu finansējums. Visus trīs atbalstu. Iebilstu pret konstrukciju. Kas ir piedāvāts Fonds būtu holdings, kurā sākotnēji apvienotu valsts līdzdalību septiņās kapitālsabiedrībās: Latvenergo, Latvijas valsts mežos, Valsts nekustamajos īpašumos, Latvijas Loto, Tet, LMT un AST. Fonds emitētu nenodrošinātas obligācijas līdz 2 miljardiem eiro. Pirmā problēma: īss parāds, ilgi ieguldījumi Mājokļi, ēku atjaunošana un aizsardzības ražotnes atmaksājas 10-15 gados. Obligācijas būs jāatmaksā daudz ātrāk, lai gan to termiņi vēl nav publiskoti. Dzēšanas brīdī nauda joprojām būs ieguldīta ilgtermiņa projektos, tāpēc obligācijas būs jāpārfinansē par tā brīža tirgus likmēm. Ja tirgus būs nelabvēlīgs, paliks divas izejas: novirzīt dividendes, kas citkārt nonāktu budžetā, vai privatizēt LVM/Latvenergo. Pirmā tikai pārvieto budžeta caurumu. Otrā rada risku, ka stratēģiski aktīvi tiek pārdoti zem to vērtības, un oponenti to pasniegs kā slēpto mērķi jau no paša sākuma. Politiskā cena būs augsta. Vēl viens neatbildēts jautājums: ja Eurostat fondu klasificēs valdības sektorā, tā parāds tik un tā būs valsts parāds, tikai dārgāks. Otrā problēma: konglomerāts nav pārvaldība Mežsaimniecība, enerģētika, telekomunikācijas, nekustamais īpašums un azartspēles ir pilnīgi atšķirīgi biznesi ar dažādiem regulatoriem, riskiem un kapitāla vajadzībām. Viena padome nevar būt kompetenta visos. Uzņēmumiem jau ir savas padomes, un valdības darbs ir panākt, ka tās strādā. Vēl viena virsstruktūra to neatrisina. Alternatīva: sekmīgais Lietuvas valsts uzņēmumu pārvaldes modelis Lietuva savus valsts uzņēmumus neapvienoja. Tā izveidoja spēcīgu koordinācijas centru, sakārtoja portfeli un katram uzņēmumam noteica skaidrus mērķus. Kapitāla atdeve pieauga no 0,1 % 2009. gadā līdz 9 % 2024. gadā. Latvijā koordinatora loma jau ir Valsts kancelejai. Tai vajag mandātu un resursus, lai ieviestu šādu kārtību:
– Saeimas apstiprinātu īpašumpolitiku ar mērķi katram uzņēmumam;
– publisku gaidu vēstuli katram uzņēmumam ar finanšu un nefinanšu mērķiem;
– padomes visos komercuzņēmumos, kur vismaz puse locekļu ir neatkarīgi;
– ministriju iesaisti tikai caur akcionāru sapulci;
– nekomerciālo uzņēmumu nodalīšanu no komerciālā portfeļa;
– konsolidētu gada pārskatu Saeimai. Kā finansēt fondu Fondam vajag pašu kapitālu, nevis parādu, un avoti jau ir:
– Tet/LMT darījums valstij var dot vairāk nekā 300 miljonus eiro.
– Valsts kontrole konstatējusi, ka LVM brīvie līdzekļi var pārsniegt 405 miljonus.
– Daļu dividenžu var dot Latvenergo un citi uzņēmumi.
– Valsts nekustamo īpašumu pašu kapitāla atdeve ir 0,53 %, tāpēc neprofilēto īpašumu pārdošana atbrīvotu kapitālu. Kopā tie ir aptuveni 0,5–1 miljards eiro vairāku gadu laikā. Tas ir mazāk nekā obligācijas, taču šī ir garā nauda, kas nav jāpārfinansē. Turklāt pirmajos gados fonds lietderīgi nespēs ieguldīt vairāk. Fonda loma: garantētājs, nevis galvenais investors Latvijā kapitāla netrūkst. Pensiju 2. līmenī vien ir vairāk nekā 11 miljardi eiro, un vēl ir noguldījumi bankās. Trūkst mehānisma, kas šo naudu novirza investīcijās. Fondam jādarbojas uz Altum bāzes kā garantētājam un līdzinvestoram. Tas uzņemas daļu riska, lai pensiju fondi un bankas finansētu eksportu un aizsardzības ražošanu. Tā ar mazāk valsts naudas var piesaistīt vairāk investīciju, un projektus atlasa tirgus, nevis politiķi. Secinājums Attīstības fonda mērķi ir pareizi. Taču labu pārvaldību nevar nopirkt ar obligācijām. Drošāks ceļš uz to pašu rezultātu ir skaidri pārvaldīt uzņēmumus vienlaikus prasot rezultātus, kā pienākas īpašniekam un izveidot Attīstības fondu liekot pamatā kapitālu.
1
14
Pa to laiku medijos dominē svētku iedvesmojoša muldēšana, cik sievietes valdībā, un viens deputāts, redz, 49 tūkstošus uzkrājis (nez, kāpēc lai tas mūs interesētu? Un tas labi vai slikti?).
7
Kaut kas jocīgi samuhļīts ziņā, bet no investoriem var saņemt 300m tikai tad, ja kaut ko iedod pretī. T.i. reāli runājam par Tet un LMT pārdošanu (vai citu valsts uzņèmumu slēptu pārdošanu). Vai cena ir adekvāta nez, atkarīgs ko pārdod. lsm.lv/raksts/zinas/ekonomik…
4
3
13
1,357
Redzēsim kas tur uzpeldēs. Daudz ko parādīs investors. Vienīgie, kam pašlaik reāli interesē Latvijas tirgus ir LT, EE, un mazāk, skandināvu uzņēmēji. Bet nu ja investors būs no Dubaijas, Ukrainas, Delavēras vai tml., tad ok, ok.. :)
4
150
Ok, kāds saprot, kāpēc tāda steiga ar Latvenergo un LVM u.c. uzņēmumu īpašuma formas maiņu? Budžetam tas nepalīdz un izaugsmes ziņā šogad un nākamgad, ja tā turpināsim ar graudiem, būs rekordi. Nē nu man ir dažas aizdomas par šo steigu... Pieņemu tādas pašas kā daudziem te.
4
8
2
36
3,453
Konkrēti par šo: kāpēc jāpiestaplē pie budžeta? "Likumu par Latvijas Attīstības fondu izstrādās un pieņems 2027. gada valsts budžeta paketē. Sākotnēji fondā plānots iekļaut “Latvenergo”, “Latvijas valsts mežus”, “Augstsprieguma tīklu” mazākuma līdzdalību, “Valsts nekustamos..."
2
5
570
Šis arī interesanti "Pakāpeniski četru gadu laikā Pensiju 2. līmeņa kapitāls tiks ieguldīts Latvijas tautsaimniecībā."
5
9
504
Kad mums toreiz likās, ka viņi Rietumos īsti nejēdz, ko dara un ar ko viņiem ir darīšanas, taisnība mums bija. Žēl, ka ar katru nākamo Rietumu pasaules līderi no jauna jāiet cauri šim mācību procesam.
Boris Johnson: "I tried to have a reset with Russia, it was a disaster. I went out to see Putin [as UK Foreign Secretary in 2017], he refused to see me, so I saw Lavrov. Ghastly man, absolutely hopeless. He made me drink a huge amount of vodka in front of a very hot fire. It was literally like a sort of Victorian public school punishment. It was terrible. And we got nowhere. And then, you know, Russians continued to do really barbaric things, like poisoning people on the streets of Britain. So look, that was a bitter disappointment to me, trying to make friends with Russia and failing. And so there's no compromise with Putin, people need to understand that." As Johnson pointed out, there is no compromise possible with Putin's Russia. Diplomacy is great, but it always takes two sides. You can't reach any sort of agreement with people who simply don't want one. Not then, and not now.
4
2
10
1,256
Vai, pavisam biju aizmirsis par tādu Ether. Tur labāka 5 gadu atdeve būtu investīciju plānam: dzērumā iemest papīra naudu kamīnā, bet tad sieva šokā izgrābs, kas palicis... :)
1
208
MI valuations norāda, ka viņiem būs jāpelna. Jau tagad notiek pāreja uz maksa-par-tokens modeli. T.i. abstrahējoties no lietderības, MI būs dārgs pasākums, kur priekšrocība būs bagātām valstīm + iespējams valstīm, kas ražo lētu enerģiju lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/…
2
4
480
Tā kā... Runas par nākotni ir ok, bet pa to laiku Somijā jau tagad ir datu centru bums, jo... pietika drosmes sabūvēt lētas enerģijas avotus.
1
2
115
5 gadu griezumā bitcoin pašlaik pamatīgi zaudē Latvijas krājobligācijām...
4
2
9
2,277
Gundars Davidsons retweeted
Transporta un sakaru institūts pieder sānkcioneta krieva meitai, ieved tūkstošiem “studentu” Latvijā ar TUA. Tātad drošības risks 2x🤬 Laiks rīkoties - varam paši ielikt meitu sankciju sarakstā, nav jāgaida ES. Paldies @irLV par atklājumu ir.lv/rubrika/analize/sankci…
6
92
267
6,836
Latvijas būvnieku kartelis izmisīgi skanē ziņas, lai atrastu kaut vienu Latvijas futbola ziņu, kas nebūtu pilnīgs apkaunojums. Kaut neizšķirts ar Andoru dotu iespēju aktivizēt vāvuļošanu par "nacionālo" futbola stadionu, un galvenais, saldo valsts atbalstu tam. Bet pagaidām nekā.
4
32
715
Ok. Vienojāmies, ka slavenais virsraksts bija neprofesionālisms (nez, ko tajā žurnalistikas fakultātē māca, ja ne kā virsrakstus likt?), tomēr Kulberga valsts uzņēmumu fonds raisa daudz svarīgākus jautājumus...tā maigi izsakoties. Skat @Oslejs un @P_Snejersons
3
1
12
1,053
Gundars Davidsons retweeted
Latvijai netrūkst naudas. Problēma ir citur: Latvijā nav izdevīgi to investēt. Kulberga Attīstības fonda priekšlikuma analīze Kopsavilkums. Premjera plāns balstās uz pieņēmumu, ka Latvijas izaugsmi bremzē investīcijām pieejamā kapitāla trūkums. Dati to neapstiprina. Mūsu ierobežojums ir zema investīciju atdeve: izmaksu bāze ir tuvu Rietumeiropas līmenim, bet darba ražīgums ir ap pusi no ES vidējā. Ja diagnoze ir nepareiza, arī milzu sarežģīts un riskants finanšu instruments tiks pielietots nepareizi. 1. Diagnoze: kapitāls ir pieejams Rezidentu noguldījumi Latvijas bankās pārsniedz 21 mljrd. eiro, bet izsniegto kredītu atlikums ir tikai ap 15,7 mljrd. eiro. Tātad banku sistēmai ir likviditāte kreditēt ievērojami, par desmitiem miljardu vairāk, nepiesaistot ārēju finansējumu. Un uzņēmumu kreditēšana, īpaši nekustamajā īpašumā, jau trešo gadu aug straujāk par ekonomiku. Turklāt neizmantotie kontu atlikumi ir rekordlieli. Tātad kapitāls ir pieejams. Bet, kā Kulbergs pareizi norādīja, nerodas jaunas darba vietas un trūkst investīcju. Kāpēc? Jo uzņēmumi kapitālu neiegulda produktīvu, labi apmaksātu darba vietu eksporta pakalpojumu un preču radīšanai. Kāpēc? Jo atdeve no investīcijām Latvijā ir pārāk zema. Pēdējo gadu laikā vienības darbaspēka izmaksas pieauga apmēram divreiz straujāk nekā ES vidēji, bet ražīgums gandrīz nemainījās. Investors salīdzina vienas rūpnīcas pilna dzīves cikla izmaksas Latvijā, Polijā un Somijā, nemaz nerunājot par Ķīnu. Pašlaik šis salīdzinājums nav Latvijai par labu. Tāpēc jārisina investīciju izdevīguma problēma, nevis naudas pieejamības problēma. 2. Kulberga nodokļu ieņēmumu ideja Kulberga ieņēmumu paaugstināšanas plāns balstās uz trim idejām: nodokļu rezidentūra turīgām personām (~150 milj. eiro); IP box jeb atvieglots nodokļu režīms korporāciju ienākumiem no intelektuālā īpašuma; ārvalstu transporta līdzekļu reģistrācija Latvijā. Visas trīs ir finanšu plūsmu, nevis ražošanas piesaiste. Tā ir atsvaidzināta tēze par Latviju kā finanšu centru. “Baltijas Šveices” modeli mēs jau esam izmēģinājuši, un tas beidzās ar nerezidentu banku sektora slēgšanu. Šāda nauda NAV tas pats, kas investēts kapitāls. Tā ir bīstama nauda. Jūs domājiet, ka kapitālisti, kas optimizēs savus nodokļus/iegūs uzturēšanās atļaujas caur Latviju ir visvispūkainākie? Izlasiet pēdējo nedēļu skandālus un padomājiet vēlreiz. 3. Kulberga Attīstības fonda shēma Priekšlikuma kodols: Septiņu valsts uzņēmumu (Latvenergo, LVM, AST, LMT, Tet, VNĪ, Latvijas Loto) kapitāls ar kopējo vērtību ~7,6 mljrd. eiro kalpo par pamatu obligāciju emisijai 1,5 mljrd. eiro apmērā. Piesaistītais finansējums nonāk Attīstības fondā. Fonds to sadala četrās plūsmās: ~600 milj. eiro mājokļiem, 150 milj. eiro aizsardzības rūpniecībai, 450 milj. eiro uzņēmumu attīstībai un 300 milj. eiro rezervē. Manā vērtējumā shēmai ir trīs strukturāli riski. Pirmkārt, tiek radīts konglomerāts bez sinerģijas. Elektroenerģija, meži, pārvades tīkls, telekomunikācijas, nekustamais īpašums un azartspēles nav saistīti biznesi. Pasaules pieredze rāda, ka konglomerāti tiek vērtēti ar atlaidi, nevis prēmiju. Plāns “vairāk pelnīt” nav vērtības radīšanas stratēģija, un pārvaldības modelis ir ļoti neskaidrs. Otrkārt, viena obligācija sasien nesavienojamus aktīvus. Latvenergo, AST un LVM ir stratēģiski un praktiski neprivatizējami. LMT un Tet akcionāru struktūra jau tagad mainās. VNĪ un Latvijas Loto ir dabiski kandidāti privatizācijai, pilnai vai arī daļējai. Kā vienu ilgtermiņa parāda instrumentu nodrošināt ar portfeli, kura sastāvs tuvāko gadu laikā mainīsies? Investoram tas nozīmē nenoteiktu nodrošinājumu, un nenoteiktība maksā augstāku procentu likmi. Treškārt, nav atbildes uz pamatjautājumiem par instrumentu: Kāds ir obligācijas termiņš? 10 gadi? Vai fonds tālāk finansē projektus kā aizdevumus ar tādu pašu termiņu un likmi, vai kā pašu kapitālu? Ja kā kapitālu, kas sedz termiņu un riska nesakritību? Vai Eurostat šo parādu klasificēs kā vispārējās valdības parādu? Ja jā, shēma neatrisina fiskālo ierobežojumu, bet to slēpj. 4. Bet labi, pieņemot, ka vajag naudu Attīstības fondam, ir daudz vienkāršāka alternatīva Sadalam vajadzības: Mājokļi (600 milj. eiro). Mājokļu būvniecība ir atsākusies. Reģionos ierobežojums ir attīstītāju riska uztvere, nevis kapitāls. Valsts garantijas, nevis valsts nauda, ļautu būvēt arī Valmierā, Liepājā un Kuldīgā, ar daudz mazāku budžeta ietekmi. Atlikusī vajadzība ir ~600 milj. eiro aizsardzības rūpniecībai un uzņēmumu attīstībai. To var iegūt bez jauna parāda: pārdodot VNĪ un Latvijas Loto (kapitāla vērtība kopā ~0,5 mljrd. eiro) vai daļu LMT/Tet; vai ieskaitot fondā daļu no valsts kapitālsabiedrību brīvajiem līdzekļiem dividenžu veidā. Arī Valsts kontrole norāda, ka uzņēmumu kontos uzkrājas līdzekļi, kas to darbībai nav nepieciešami. Rezultāts ir tas pats, bet tas ir pašu kapitāls, nevis aizņēmums. Nav procentu sloga un nav sarežģītas obligāciju emisijas, nav problēma ar termiņu nesakritību. bet vēl var vnk novirzīt rūpniecībai EKII līdzekļus, arī investīcija attīstībai, bez obligācijām, bez saistībām 5. Kur būtu jāiegulda politiskais kapitāls Latvijas problēma ir investīciju atdeve, tāpēc svirai jābūt izmaksu un ražīguma faktoriem: konkurētspējīga elektroenerģijas cena rūpniecībai; ātras būvatļaujas rūpniecībai un enerģētikai ar saistošiem termiņiem; R&D nodokļu kredīti, Investīciju iekārtās nodokļu kredīti, algu sasaiste ar darba ražīgumu utt Šāda veida pasākumi neprasa 1,5 mljrd. eiro aizņēmumu. Tie prasa politisku gribu, bet vrb tā ir Latvijas visretākais resurss. Nauda seko atdevei. Nevajag radīt naudu. Vajag radīt apstākļus, lai būtu izdevīgi investēt eksporta preču un pakalpojumu ražošanā.
9
28
3
103
5,556
Gundars Davidsons retweeted
Kulbergs iesaka Attīstības fondu, jo domā, ka trūkst naudas investīcijām. Bet Latvijā nauda NAV problēma: noguldījumi >21 mljrd., bankas var kreditēt vairāk. Problēma ir zema investīciju atdeve: Rietumu izmaksas, puse no ES ražīguma. 1,5 mljrd. obligācija to nemaina. Analīze 👇
13
13
4
56
9,254
Postpadomju telpā valdošais teātra kults mani vienmēr mazliet mulsinājis. Katru reizi, kad paklausies X vai Y režisora domas, saproti "Nu pilnīgi tukšs tas pauris. Pasaules uzskati sastāv no muļķības un banalitātēm," bet tad izrādē mēs it kā ceram, ka būs interesantas idejas?
Vakar VEF kult.pilī Džilindžers uz skatuves histēriski dzēra un pasākuma gaitā knapi šļupstēja. Pretīgi,nožēlojami,necieņa pret skatītāju.Izrādes otrā pusē aizgājām prom-tāds riebums pārņēma,skatoties uz apdzērušos veco,sirmo vīru.Vēl šodien mieles un vemšanas reflekss rausta🤮
3
3
22
1,547
Nesaprotu tās pļāpas par nez kādu tur investīciju veicināšanu...Pieņemu parasti ar to žēlīgi domāta TUA tirgošana, bet citādi mums ir neseni piemēri: Lidl ienākšana un vēja parki. Tie ir klasiski case study, kur var salīdzināt ar LT, kur arī ienāca. Nu tak nepiečakarēsi nevienu.
1
2
9
1,093
Vispirms parādīsim ar darbiem kaut ko, kas nebūtu valsts mantas izsaimniekošana, TUA tirgošana, Krievijas kara slēpts atbalsts vai naudas atmazgāšana, tad mums varbūt arī ticēs.
1
7
208